Attīstoties medicīnas tehnoloģijām, ir attīstījusies arī anestēzija. To pielieto arvien plašāk, neaprobežojoties tikai ar operāciju tās klasiskā izpratnē. Šodien vajadzība pēc anestēzijas var rasties arī relatīvi veselam cilvēkam, ja radušās īslaicīgas veselības problēmas. Taču, lai saņemtu anestēziju, ir jāsaņem anesteziologa akcepts, tāpēc anesteziologa konsultācija pirms operācijas ir ļoti būtiska. Kam pievērš uzmanību anesteziologs, pirms pieņem lēmumu, ka cilvēka organisms anestēzijai ir gatavs? Stāsta Dr. Baiba Meldere RAKUS “Gaiļezers” intensīvās terapijas klīnikas un Cēsu klīniskas anesteziologs.
Kas ir anestēzija, un kad pacients un anesteziologs satiekas pirmo reizi?
Anestēzija ir nejūtīgums sāpīgu manipulāciju laikā. Tomēr plašākā nozīmē tā ir pacienta dzīvībai svarīgo funkciju uzraudzība, novērtēšana, uzturēšana un aizsargāšana, radot apstākļus drošai operācijas norisei.
Pacients pirms plānotās anestēzijas dodas uz ambulatoru anesteziologa apskati, kurā anesteziologs vērtē anestēzijas un operācijas riska faktorus, izsver risku un ieguvumu attiecību. Riska faktorus varētu iedalīt koriģējamos un nekoriģējamos. Nekoriģējamie riska faktori ir vecums, dzimums, alerģijas ko anesteziologs pieņem zināšanai, taču izmainīt tos nevar. Koriģējamie riska faktori – tie, ar kuriem var strādāt. Te ir minami smēķēšana, liekais svars, kā arī dažādu hronisku slimību un simptomātisku stāvokļu kontrole, tostarp ar zālēm.
Sirds un asinsrites sistēma un tās veselība anesteziologu noteikti ļoti interesē. To anesteziologs rūpīgi izvērtē arī tad, ja paredzēta operācija kājai. Varētu šķist, ka tā ir nesaistīta ar sirds veselību, taču gan vispārējā anestēzija (kad pacients atrodas bezsamaņā), gan reģionālā anestēzija (spinālā, epidurālā anestēzija, vadu anestēzija) ir ar nopietnu ietekmi gan uz sirdi, gan uz asinsvadiem.
Kas anesteziologu interesē izvērtējot sirds veselību?
Pirmais, ko apskatē vērtē anesteziologs ir pacienta ārējais izskats: liekais svars, tūskas uz kājām, zilas lūpas, vai pacients ir aizelsies, ienākot ārsta kabinetā. Visas iepriekš minētās pazīmes norāda uz to, ka ir problēmas ar sirdi.
Pacientam noteikti tiek izmērīts asinsspiediens, lai izslēgtu to, ka ir iepriekš nediagnosticēta arteriāla hipertenzija, un izklausīti sirds vārstuļu trokšņi. Ja radīsies aizdomas par sirds slimībām, pacients tiks nosūtīts pie kardiologa.
Svarīga ir pacienta līdzšinējā slimības vēsture. Ja ir izraksti no iepriekšējām ārstēšanās reizēm, tad tie noteikti ir jāņem līdzi uz apskati. Tie palīdz anesteziologam noskaidrot pacienta veselības stāvokli. Anesteziologam ir svarīgi izvērtēt līdzšinējo slimības gaitu, kādas komplikācijas vai akūti notikumi ir bijuši. Vai ar esošo terapiju slimība ir labi kontrolēta. Ja apskates laikā anesteziologam radīsies aizdomas, ka slimība ir nekontrolēta un šobrīd plānveida anestēzija un operācija uz nekontrolētas slimības fona var radīt risku akūtiem notikumiem, tādiem, kā miokarda infarkts, cerebrāls insults, nieru mazspēja, plaušu artēriju trombembolija, tad operācija var tikt atcelta, protams, ja operācijas atcelšana nerada vēl lielākus riskus dzīvībai un veselībai. Atliekot operāciju, pacients tiks nosūtīts uz tālāku izmeklēšanu un terapijas pielāgošanu, lai uz anestēzijas un operācijas laiku hroniskās saslimšanas ir kontrolētas. Tas pacientam var šķist neērti, taču tādējādi pacients tiek paglābts no lielāka ļaunuma nodarīšanas viņa veselībai. Ārstēšanas mērķis vienmēr ir uzlabot veselību un dzīves kvalitāti un ja pastāv risks, ka ārstēšana var nodarīt lielāku kaitējum nekā labumu, tad tas ir noteikti jāņem vērā.
Ko var darīt, lai uzlabotu savu sirds veselību?
Pacientiem ar diagnosticētām saslimšanām, pirmām kārtām jāpilda līdzšinējās ārsta rekomendācijas, kārtīgi jālieto izrakstītie medikamenti, jāiet uz nozīmētajiem izmeklējumiem un apskatēm.
Dzīvesveida korekcija attiecas uz visiem, kam rūp veselība. Ir zināms, ka smēķēšana ir riska faktors sirds asinsvadu sistēmas veselībai un to vēlams atmest.
Jākontrolē ķermeņa svars. Vēlams, lai ĶMI nepārsniedz 24,9 kg/m2, ko parasti panāk ar sabalansētu diētu un vingrošanu, taču ne vienmēr. Aptaukošanās var būt saistīta ar endokrīnās sistēmas slimībām, medikamentu lietošanu vai kādu citu problēmu, par kuras novēršanu būtu jākonsultējās ar ārstu. Būtu jāievēro sabalansēta diēta, jāskatās vai mērķis ir samazināt svaru, uzturēt vai palielināt to, un atkarībā no mērķa jāpielāgo diennaktī apēsto kaloriju daudzums. Ieteicams ierobežot piesātinātās taukskābes, kas ir sastopamas dzīvnieku izcelsmes produktos un augu taukos. Ikdienas ēdienkartē ieteicams iekļaut daudz pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus, zivis. Jāuzmanās no diētām, kas izslēdz kādu pārtikas produktu grupu, jo šādā veidā var rasties kādu vitamīnu vai minerālvielu deficīts. Par to vai Jūsu diēta ir sabalansēta variet konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.
Ja nav noteikti ierobežojumi, tad vēlamas regulāras sporta aktivitātes. Eiropas vadlīnijas sirds asinsvadu slimību profilaksei rekomendē regulāru fizisku slodzi vismaz 150 minūtes nedēļā mērenas aktivitātes sporta nodarbības vai 75 minūtes augstākas intensitātes sporta nodarbības.
Paaugstināta stresa apstākļos, kas bieži ir dažādu slimību riska faktors, lai veicinātu labu miegu, mazinātu spriedzi, kā arī lai palīdzētu organismam uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas normālu darbību, ieteicams lietot vieglus augu valsts līdzekļus vai uztura bagātinātājus, kuri palīdz spēcināt sirds asinsvadu un nervu sistēmas. Tos var iegādāties aptiekā vai interneta vietnēs. Pirms to lietošanas vajadzētu konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu.